Mo
Gawdat

Mākslīgā intelekta vēsture ir stāsts par nepārtrauktām un prātam neaptveramā mērogā pārspētām cerībām. Mēs nekad necerējām, ka mākslīgais intelekts varētu vadīt “Go” – vissarežģītāko stratēģijas spēli uz mūsu planētas. Mēs ticējām, ka cilvēka atjautīgums saglabās mūsu kā visradošākā spēka uz šīs planētas pozīcijas. Mēs nekad nevarējām iedomāties, ka dators pārspēs mūs attiecību veidošanā un uzturēšanā ar citiem cilvēkiem. Un tad… Mākslīgais intelekts izturēja Turinga testu, un 2049. gadā AI kļūs miljardiem reižu gudrāks par cilvēkiem.

Mo ir bestsellera “Scary Smart” autors, šī ir vienaa no pirmajām grāmatām par nekontrolēta mākslīgā intelekta briesmām un kā mēs varam tām pretoties. “Times” un “Sunday Times” šo grāmatu novērtēja kā vienu no gada 10 labākajām biznesa grāmatām.

Esot Google |X| biznesa direktors, Mo ik dienu piedzīvoja tehnoloģiju attīstību. Pēc vairāk nekā 30 gadiem, kas pavadīti redzot vislielākos noslēpumus, kas slēpjas aiz mākslīgā intelekta attīstības stāsta, Mo sniegs jums iespēju iedziļināties jautājumos, kuri parasti tiek noklusēti un par kuriem netiek diskutēts (?!)

Google [X] ir uzņēmuma Google daļēji slepens investīciju atzars, kurā Mo vadīja biznesa stratēģijas, plānošanu, pārdošanu, biznesa attīstību un partnerības. [X] netiecas sasniegt pakāpeniskus uzlabojumus veidos, kā pasaule darbojas, tā vietā tiek mēģināts attīstīt jaunas tehnoloģijas, kas izgudros lietas no jauna un sniegs radikālu, 10 reizes lielāku uzlabojumu.

Prof. Ian
Goldin

Šodiena ir cilvēces vislabākais brīdis. Un vistrauslākais. Veselība, pārticība un izglītība visā pasaulē plaukst un zeļ. Zinātniskie atklājumi piedzīvo ziedu laikus. Taču tie paši spēki, kas rada mums lielus ieguvumus, nozīmē lielus zaudējumus citiem un savalgo mūs visus kopā veidos, kas padara mūs ievainojamus.

Mēs to jau esam pieredzējuši. Pirmā renesanse, Kolumba, Kopernika, Gūtenberga un citu atklājēju laikmets, lika no jauna uzzīmēt pasaules kartes, padarīja informāciju pieejamu un virzīja Rietumu civilizāciju no viduslaikiem uz agrīnajiem jaunajiem laikiem. Tādām izmaiņām bija sava cena: sociālā šķelšanās, politiskais ekstrēmisms, ekonomiskie satricinājumi, pandēmijas un citas neparedzētas cilvēka darbības sekas.

Kā mēs varam smelties drosmi un gudrību no pēdējās Renesanses, lai no šīs jaunās Renesanses radītu savu zelta laikmetu?

Profesors Ians Goldins, Globalizācijas un Attīstības departamenta profesors Oksfordas universitātē. Viņš bija Pasaules bankas viceprezidents un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) Londonā galvenais ekonomists. Laikā no 2006. līdz 2016. gadam viņš bija Oksfordas Martina skolas dibinātājdirektors un pašlaik vada Martina skolas izpētes programmu par tehnoloģiju un ekonomiskajām pārmaiņām, darba nākotni un attīstības nākotni.

Prof. Olivier
Sibony

Kā apkārtējās vides troksnis un nenoteiktība ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu? Kā cilvēks var distancēties no trokšņa un koncentrēt uzmanību uz patiešām būtisko? Un kā daži tīšām rada troksni, lai veicinātu vēlamo lēmuma pieņemšanas iznākumu?

Uzskatiet sevi nevis tikai par lēmuma pieņēmēju, bet gan par lēmuma pieņemšanas procesa arhitektu. Pieņemot darbā darbiniekus, spēja risināt problēmas, neatkarīgi no iegūtās izglītības vai kompetences jomas, ir daudz nozīmīgāks kritērijs nekā inteliģence vai kompetence.

Olivjers ir stratēģijas profesors prestižajā HEC Parīzes Biznesa augstskolā un Oksfordas universitātē. Ar savu 25 gadu pieredzi uzņēmumā “McKinsey & Company”, kurā viņš bija vecākais partneris, viņš vadīja globālo praksi stratēģijā, patēriņa preču un mazumtirdzniecības nozarēs. Olivjers ir arī līdzautors grāmatai “Noise: A Flaw in Human Judgment.”

Kā starptautiski atzīts eksperts savā jomā, Olivjers ir sadarbojies ar tādiem plaši pazīstamiem uzvedības zinātniekiem kā Daniels Kānemans (Daniel Kahneman) un kognitīvajiem zinātniekiem kā Dens Lovallo (Dan Lovallo). Viņi abi ir autori 2015. gadā publicētajam rakstam “Before You Make That Big Decision”, kuru Hardward Business Review ir nodēvējis par vienu no “10 obligātajiem rakstiem par gudru lēmumu pieņemšanu”.

Dr. Elke
Geraerts

Līderība stresa pārņemtā pasaulē: neirozinātniska perspektīva par attiecībām un līderību mūsdienu organizācijā, vai tas būtu ģimenes, biznesa vai valdības kontekstā…

Neirozinātniece, psiholoģe, pētījumu līdzstrādniece HĀRVARDAS, Sv. ENDRJŪSA, MĀSTRIHTAS un ROTERDAMAS universitātēs.

Ari
Wallach

“Es esmu futūrists jau apmēram 20 gadus, un kad es tikko uzsāku, es sēdēju kopā ar citiem un teicu: parunāsim par nākamajiem 10 – 20 gadiem.”Un viņi vienmēr teica: “Super!” Un tad es redzēju, kā laika horizonts sarūk aizvien tuvāk un tuvāk, līdz tādam līmenim, ka tiekoties ar uzņēmuma izpilddirektoru pirms diviem mēnešiem, viņš saka: “Man patīk, kā Tu domā. Es vēlos parunāt par nākamajiem sešiem mēnešiem.”

Mēs saskaramies ar daudzām problēmām. Tomēr problēma ir tāda, ka mēs nevaram šos izaicinājumus atrisināt, izmantojot prāta modeļus, kurus pašlaik lietojam, lai mēģinātu atrisināt šīs grūtības. Mums patīk runāt par ilgtermiņa perspektīvām, tomēr tendence ir rosīšanās ap nebūtiskiem rutīnas uzdevumiem.  “Īstermiņa sindroms”. Vai ne?

Ari Vallahs (Ari Wallach) ir futūrists un sociālo sistēmu stratēģis. Viņš ir “Longpath Labs” dibinātājs un izpilddirektors. Tā ir iniciatīva, kas vērsta uz ilgtermiņa domāšanas un koordinētas uzvedības ieviešanu indivīdu, organizāciju un sabiedrības sfērās, lai nodrošinātu cilvēces uzplaukumu nākamajos gadsimtos. Ari ir autors grāmatai “Longpath: Becoming the Great Ancestors Our Future Needs”, kas izdota izdevniecībā HarperOne. Vallahs ir arī Ņujorkā bāzētās stratēģiskās inovāciju konsultācijas organizācijas Synthesis Corp. dibinātājs un vadītājs, kuras klientu vidū bija CNN, Volkswagen Global, ANO Bēgļu aģentūra un ASV Ārlietu ministrija.

Jamie
Susskind

Vai esat jebkad braucis autobusā bez biļetes? Vai esat jebkad nelegāli lejupielādējis filmu vai dziesmu? Vai esat jebkad maksājis par remonta pakalpojumiem “bez rēķina”? Vai esat jebkad viesnīcas brokastīs pasūtījis vairāk nekā spējat apēst, tikai tādēļ, lai paņemtu ēdienu sev līdz?

Trīs ceturtdaļas no visiem cilvēkiem apgalvo, ka viņi ir izdarījuši vismaz vienu no šīm lietām. Ne jau tāpēc, ka viņi būtu negausīgi, bet gan tāpēc, ka pastāvot izvēles iespējai un, iespējams, rīkojoties likuma noteiktajās robežās, laiku pa laikam cilvēki izvēles rīkoties… nepareizi.

Tagad iedomājieties pavisam citu scenāriju. Jūs pieprasāt automašīnai ar pašvadību pārsniegt ātruma ierobežojumu – automašīna atsakās to darīt. Jūs prasāt tai īslaicīgi apstāties neatļautā vietā, lai automašīnā varētu iesēsties jūsu sieva, kas nes iepirkumus – automašīna atsakās to darīt. Jums seko policijas patruļas automašīna ar ieslēgtiem gaismas lukturiem un kāda noteikta iemesla dēļ jūs nevēlaties apstāties, automašīna ignorē jūsu vēlmes un apstājas. Tas izklausās pareizi, vai ne? Un tomēr – kaut kas nav īsti kārtībā, vai ne?

Kam pieder vara par lēmuma pieņemšanu? Cik daudz brīvas gribas pieder cilvēkam? Kāda ir demokrātijas, politikas un sabiedrības nākotne?

Džeimijs Suskinds (Jamie Susskind) ir advokāts un autors bestselleriem “The Digital Republic: On Freedom and Democracy in the 21st Century” (Bloomsbury 2022.g.) un Evening Standard, kā arī Prospect Book of the Year godalgotajai grāmatai – “Future Politics: Living Together in a World Transformed by Tech” (Oxford, 2018.g.). Grāmata “Future politics” 2019. gadā tika apbalvota ar Estoril Global Issues Distinguished Book Prize.

Dr. Fons
Trompenaars

Fons Trompenars tiek atzīts par vienu no 20 izcilākajiem starptautiska mēroga domātājiem. 2011., 2013. un 2015. gadā viņš divas reizes gadā tika iekļauts Thinkers50 reitingā kā viens no ietekmīgākajiem menedžmenta domātājiem. Viņš ir atzīta autoritāte globalizācijas un jauno tirgus dinamiku, jaunu robežu noteikšanas izprašanas jautājumos.

2017. gadā Fons oficiāli tika uzņemts “Thinkers50 Hall of Fame”, šāds gods tiek piešķirts tikai izciliem domātājiem līderības jomā, atzīstot viņu nozīmīgo ieguldījumu šajā nozarē.

Fons Trompenārs (Fons Trompenaars) ir holandiešu organizāciju teorētiķis, pazīstams visā pasaulē kā stratēģiskā menedžmenta konsultants un autors daudzām grāmatām par kultūru, uzņēmējdarbību un komunikāciju. Ar savu vairāk nekā 25 gadus ilgo pieredzi, viņš ir konsultējis Fortune 500 uzņēmumu līderus, pievēršoties viņu biznesa un kultūras jomas dilemmām un sniegumam jomās, kas saistītas ar globalizāciju, uzņēmumu apvienošanu un iegādi, kā arī līderības attīstību.

Fons ir grāmatas “Riding the Waves of Culture: Understanding Cultural Diversity in Business” 4. izdevuma autors. Ir pārdotas vairāk nekā 200 000 šīs grāmatas kopiju, tā ir tulkota 16 valodās, tai skaitā – ķīniešu, igauņu, franču, holandiešu, vācu, ungāru, korejiešu, japāņu, portugāļu, krievu, zviedru un turku valodā. Papildus tam, viņš kopā ar Čārlzu Hampdenu-Tērneru (Charles Hampden-Turner) ir līdzautors tādām grāmatām kā “Seven Cultures of Capitalism”, “Building Cross-Cultural Competence”, “Riding the Whirlwind” un “21 Leaders for the 21st Century”. Nesen viņš bija līdzautors grāmatai “100+ Management Models” (2014.g.) ar Pietu Hainu Kebergu (Piet Hein Coebergh). Fons kopā ar Peteru Vuliamu (Peter Woolliams) radīja rakstu, kas saucas “Lost in Translation”, kas tika publicēts Harvard Business Review; šajā rakstā koncentrējoties uz kultūru un neveiksmēm. Viņš ir piedalījies arī tādu grāmatu tapšanā kā “Nine Visions of Capitalism: Unlocking the Meanings of Wealth Creation”, “Servant Leadership Across Cultures”, “M&A Tango”, kas stāsta par uzņēmumu apvienošanu un iegādi, kā arī “Rewarding Performance Globally”.

Ida
Hult

Kā mēs pielāgojamies šai pasaulei un kas motivē mūs doties tālāk? Ida dalīsies savos ieskatos, kas balstīti daudzos etnogrāfiskos pētījumos – par mūsu izpratni par mums pašiem; vēsturi un pasauli, kurā dzīvojam.

Kā redzat, visas mūsu zināšanas aptver pagātni, bet visi mūsu stratēģiskie lēmumi ir saistīti ar nākotni. Kā patiesībā darbojas cilvēks? Kurus lēmumus pieņemam mēs paši, un kurus jau sen ir noteikuši mūsu priekšteči?

Ida Hult ir autors plašiem etnogrāfiskiem pētījumiem par mūsu izpratni par mums pašiem, mūsu vēsturi un pasauli, kurā dzīvojam.

Gianpiero
Petriglieri

Pie velna visus tehnokrātus?! Uzaicinājums cilvēciskot organizācijas

Mēs pavadām lielāko daļu savas dzīves darbā, un tomēr, lielam vairumam cilvēku daudzās vietās darbs riebjas. Mūsdienu darbavietas samaļ cilvēkus un pēc tam izspļauj viņus. Daži uzvar, vairākums zaudē. Darbavieta ir viens no pieciem vadošajiem nāves iemesliem ASV. Jūsu vadītājam ir lielāka ietekme uz jūsu labsajūtu nekā jūsu dzīvesbiedram vai ģimenei. Kā mēs varam izveidot organizācijas, kas neatrodas birokrātisku spēļu važās un kurās darbinieki nejūtas kā gūstekņi?

Džianpjero Petrigleri ir Organizāciju uzvedības asociētais profesors INSEAD, kā arī līderības un mācīšanās darbavietā eksperts.

Viņa godalgotie pētījumi un mācības koncentrējas uz to, ko nozīmē būt par līderi, un kas ir nepieciešams, lai par tādu kļūtu. Viņa interešu loks īpaši skar līderības attīstību un praksi “nomadu profesionālisma” laikmetā – laikā, kurā cilvēkiem ir dziļa saikne ar darbu, bet vāja sasaiste ar organizācijām, un autentiskums ar mobilitāti ir nomainījuši lojalitāti un sasniegumus, kas bija tikumu un panākumu pazīmes iepriekš. Viss Džianpjero darbs tiecas cilvēciskot līderību šajā laikmetā, lai palīdzētu līderiem cieši stāvēt uz kājām, kā arī būt adaptīviem, ilgtspējīgiem, efektīviem, mērķtiecīgiem un mobiliem. Šis darbs ir ierindojis viņu starp 50 ietekmīgākajiem menedžmenta domātājiem pasaulē.

Ken
Hughes

Mīlestība ir darbības vārds: attiecību un saiknes ar darbiniekiem un klientiem būtības izpēte

Ken ir CX stratēģis un patērētāju uzvedības eksperts. Ken nemanāmi savieno savu redzējumu par patērētāju uzvedību un kiberpsiholoģiju, digitālo antropoloģiju, uzvedības ekonomiku un mazumtirdzniecības futuroloģiju, lai noskaidrotu šodienas pircēju vajadzības un paredzētu izmaiņas, ko nesīs nākotne. Viņš ir atzīts par vienu no labākajiem visu laiku runātājiem, kas uzstājies Google EMEA HQ.